Viena lielāka bioloģiskā iekārta aizstāj vairākus septiķus vai mazās iekārtas, bet tai vajag kopīgu tīklu, skaidru īpašnieku un apkopes kārtību. Mēs aprēķinām slodzi, izplānojam tīklu un iekārtu un palīdzam sakārtot dokumentus Rīgā un Pierīgā.
Kad kopīga iekārta ir labāka par atsevišķām
- Mājas ir kompaktā grupā, un kopīgā tīkla garums līdz iekārtai nav liels.
- Atsevišķos zemesgabalos nav vietas infiltrācijai vai ir augsti gruntsūdeņi.
- Visam ciematam ir viena piemērota izplūdes vieta: grāvis vai ūdensteka.
- Jaunu ciematu attīsta viens attīstītājs, kas tīklu var izbūvēt uzreiz.
- Kaimiņi ir gatavi rakstiski vienoties par izmaksu dalīšanu.
Kopīgai iekārtai ir arī tehniska priekšrocība: slodze ir vienmērīgāka. Ja viena māja kādu laiku stāv tukša, baktērijas iekārtā tāpat saņem barību no pārējām.
Atsevišķas iekārtas ir vienkāršākas, ja mājas atrodas tālu viena no otras vai ja neviens nav gatavs uzņemties atbildību par kopīgo iekārtu. Ja ielā drīzumā plānots centralizētais tīkls, vispirms jautājiet ūdenssaimniecībai, jo tad izdevīgāka var būt pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijai.
Kā aprēķina kopīgas iekārtas jaudu
Jaudu rēķina pēc cilvēkekvivalentiem, nevis māju skaita: pastāvīgie iedzīvotāji, viesi, sezonas iemītnieki un nedzīvojamās ēkas, ja tādas pievienosies. Ražotāju datos nominālā plūsma ir ap 0,15 m³ uz cilvēku diennaktī. Piemēram, PURA-30 ir paredzēta 4,5 m³, bet PURA-35 paredzēta 5,25 m³ diennaktī.
Mazās rūpnieciskās iekārtas atbilst standartam EN 12566-3, kas attiecas uz iekārtām līdz 50 cilvēkekvivalentiem; AUGUST AT un PURA sērijās lielākie modeļi ir tieši līdz 50 cilvēkiem. Lielākam ciematam vajag individuāli projektētu iekārtu vai vairākas paralēlas.
Ciemats parasti aug, tāpēc jau sākumā izlemjam, kā pievienot nākamās mājas: rezerve iekārtā, vieta otrai iekārtai blakus vai tīkls, kuru var pagarināt.
Tīkls: pašteces vai sūkņi
Ja reljefs atļauj, mājas pievieno pašteces kolektoram ar skatakām. Būvnormatīvs LBN 223-15 prasa skatakas pievienojumu vietās, kur mainās cauruļvada virziens, slīpums vai diametrs, un taisnos posmos ik pēc 35 m caurulēm līdz 200 mm.
Līdzenā vietā vai ja dažas mājas ir zemāk par iekārtu, vajag sūkņus: vai nu vienu kopīgu sūkņu staciju pirms iekārtas, vai nelielas stacijas pie katras mājas ar spiedvadiem. Pirmajā variantā ir mazāk iekārtu, bet otrajā ir tievākas caurules un mazāk rakšanas.
Dokumenti un atļaujas
Rūpnieciski izgatavota iekārta ar jaudu līdz 5 m³ diennaktī ir decentralizētā kanalizācijas sistēma: to reģistrē pašvaldībā, apkopi veic vismaz reizi gadā (ja ražotājs nenosaka citādi), un mēneša laikā pēc katras apkopes reģistram iesniedz apkopi apliecinoša dokumenta kopiju.
No 5 līdz 20 m³ diennaktī, ja attīrīto ūdeni novada vidē, tā ir C kategorijas piesārņojoša darbība. Iesniegumu Valsts vides dienestā iesniedz vismaz 30 dienas pirms darbības sākuma. No 20 m³ diennaktī vajadzīga B kategorijas atļauja. Pēc ražotāju plūsmas datiem 5 m³ slieksnis ir starp 30 un 35 cilvēku iekārtu.
Rīgā izplūdei jāatbilst saistošo noteikumu robežvērtībām, un reizi divos gados jāveic analīzes akreditētā laboratorijā. Ja tīkls šķērso vairākus zemesgabalus, jāvienojas ar to īpašniekiem, parasti nodibinot servitūtu. Būvniecības dokumentāciju iesniedz BIS.
Avoti, pārbaudīts 30.10.2026.: MK 27.06.2017. noteikumi Nr. 384 (3.1., 4.3., 15.3. punkts); MK 30.11.2010. noteikumi Nr. 1082 (6. punkts, 1. pielikuma 8.9. punkts, 2. pielikuma 6.3. punkts); Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 66 (5.5. punkts, 1. pielikums); LBN 223-15 „Kanalizācijas būves“ (73. punkts); PURA 4-50 tehniskā pase (EN 12566-3, plūsmas).
Kas apsaimnieko kopīgo iekārtu
Kopīgām iekārtām biežākā problēma nav tehnika, bet tas, ka nav skaidrs, kurš par to atbild. Pirms būvniecības vienojieties rakstiski:
- kam pieder iekārta un tīkls (kopīpašums, biedrība vai attīstītājs);
- kas maksā par elektrību kompresoram un kur ir tā skaitītājs;
- kas pasūta apkopi un lieko dūņu izvešanu un glabā apkopes žurnālu;
- kā sadala izmaksas (pēc cilvēku skaita vai pēc ūdens skaitītājiem);
- kas saņem signalizāciju (ērti ar GSM moduli) un kā rīkojas bojājuma gadījumā.
Apkopi varam veikt regulāri pēc vienošanās ar atbildīgo personu, ierakstot visu vienā apkopes žurnālā.
Kā mēs strādājam
- Apskate un dati Māju izvietojums, reljefs, gruntsūdens, izplūdes vieta, elektrība, iedzīvotāju skaits tagad un nākotnē.
- Slodze un shēma Aprēķinām cilvēkekvivalentus un plūsmu, izvēlamies iekārtu un tīkla risinājumu.
- Tāme un dokumenti Sagatavojam tāmi pa pozīcijām un informāciju būvniecības dokumentācijai un reģistrācijai.
- Izbūve un palaišana Izbūvējam tīklu, uzstādām iekārtu, palaižam un noregulējam gaisa padevi.
- Apkope Vienojamies par apkopes grafiku un izsniedzam dokumentus reģistram pēc katras apkopes.
Cik maksā?
Kopīgas iekārtas cenu nosaka aprēķins, tāpēc kopsummu nosaucam pēc apskates. Cenu visvairāk ietekmē cilvēku skaits, tīkla garums un dziļums, sūkņu skaits, gruntsūdens un izplūdes risinājums. Kā orientieri izmantojiet mūsu publicētās cenas (sk. cenas).